Kā jānoformē kases aparāta čeks, lai to izmantotu par PVN attaisnojuma dokumentu?

Lai gan salīdzinoši sens jau tas laiks, kopš kases aparāta čekus drīkst izmantot un izmanto, lai iesniegtu grāmatvedībā kā attaisnotos izdevumus, lai samazinātu PVN maksājumus, joprojām ikdienā dažādās tirdzniecības vietās var pieredzēt dažādas interpretācijas par tēmu, kā kases aparāta čeks jānoformē. Aktuālākais jautājums – vai ir nepieciešami pircēja rekvizīti un vai pārdevējam jāapliecina darījums ar parakstu un spiedogu. Ja papēta, Latvijā to reglamentē trīs normatīvie akti, un te būs kopsavilkums par šo tēmu.

Eksistē divas dažādas situācijas – saimniecisks darījums līdz 20 latiem (bez nodokļa) un darījums virs 20 latiem.

Darījums līdz 20 latiem (bez nodokļa)
Nav nepieciešami pircēja rekvizīti un nav nepieciešams pārdevēja paraksts un zīmogs, lai izmantotu čeku kā attaisnotos izdevumus. Teorētiski jau nav aizliegts norādīt pircēja rekvizītus, taču būtībā tas ir lieki.

Darījums virs 20 latiem (bez nodokļa)
Šajā gadījumā kases čekā ir jābūt arī pircēja rekvizītiem – nosaukumam, PVN reģistrācijas Nr. un juridiskajai adresei. Arīšis kases aparāta čeks no pārdevēja puses ir jāapliecina ar parakstu un spiedogu.

Ja kases aparāta funkcionalitāte nenodrošina pircēja rekvizītu ierakstīšanu pašā čekā, klāt jāpievieno kvīts, kurā norāda čeka numuru un datumu.

Sīkāk un smalkāk šo jautājumu var izpētīt, studējot MK noteikumus Nr. 282, kā arī likumus – „Par pievienotās vērtības nodokli” un „Par grāmatvedību”. Ja vēl konkrētāk, tad:

1. MK noteikumi Nr. 282 – 56. pants;
2. Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” – 8.panta (7) un (8) daļa;
3. Likums „Par grāmatvedību” – 7.pants;

 

Vēl nav komentāru

Sorry, the comment form is closed at this time.